Līdz sacensībām:
Uz Tukumu pēc smukuma!

Arī šoreiz braucām uz Tukumu meklēt smukumu. Kaut kādā ziņā mums tas izdevās. Jau agri no rīta pamostoties nevajadzēja nemaz pa logu skatīties, lai saprastu, ka ārā līst. Secinājums bija viens - trasē gaidāmi dubļi! ....,bet vai tikai? Rīta cēlienam turpinoties, lietus pārstāja, pa radio solīja līdz +27 grādiem siltumu...visam tam pa vidu aizmirstas velo brilles, aizmirsti nummuri..., tuvāk Tukumam piebraucot spēcīgs lietus. Lija ļoooti spēcīgi. Taču pats Tukums uzņēma mūs bez neviena mākonīša. Smaids no sejām nozuda, kad gribējām iesildīties, jo dabai bija savs funktieris. Atkal stipri sāka līt. Salīduši mašīnā visu manis pieminēto sākām uztvert ar smaidu uz lūpām un devāmies uz starta koridoriem.

Starts jau tā garo peletonu izvilka to vēl garāku pa bruģi un pirmajiem uzkalniem. Domājams, kad pēdējais dalībnieks šķērsoja startu, līderis bija pie 5km atzīmes. Tikai daži pirmie kilometri bija nosacīti skrienami, bet iebraucot mežā skats bija savādāks. Peļķes vairs nebija peļķes, bet gan dubļu lāvas vai vannas. Sauciet kā gribat! Apbraukt tās bija absolūti nevajadzīgs pasākums tikai tamdēļ vien, ka malas bija vēl vairāk neizbraucamas, jo mīkstas. Tik daudz peļķēs iebraukts nebija pēdējo piecu gadu maču summā! Lai gan ar skaitīšanu nenodarbojos, bet sajūta tāda bija. Parasti uzbraucamajos kalniņos nācās nokāpt un doties augšup stumjot savu draugu blakus. Bet kad esi ticis augšā un tikko uzkāpis uz tā, vairāk kā citas reizes nācās kāpt atkal nost un un teciņus doties lejup. Mālainais ceļa segums pat ar abām bremzēm neturēja uz riteņa, jo slīdēšana lejup bija ātrāka nekā parasti. Un tas, ka ķēde palika cieta kā slotas kāts un negriezās vairs pa zobratiem...(smaidiņš).

Vēlreiz pārlasot paša rakstīto rodās sajūta, ka viss bijis pārākajā pakāpē..., var jau būt, bet tas viss domāts tomēr uz pozitīvismu, nekādā gadījumā pretēji! Un aprakstīt šo sacīksti vienkāršā tekstā ir visai pagrūti. Mūsu cīņu ar trasi skataties arī bildēs sadaļā galerija, bet rezultātus sadaļā rezultāti.

Lai nu kā, tomēr finiša līniju šķērsojām visi. Par ko mums visiem liels prieks! Sacīkste bija izdevusies un nu SEB MTB maratonam vairs tikai pēdējais posms Siguldā 24.septembrī, taču sekojiet kalendāram un jau šosestdien gaidam atbalstītājus mūsu pārstāvētajai komandai 24h braucienam Ogres Zilajos kalnos! Uz tikšanos!

 

15.08.2011.